Mums ir daudz vairāk iemeslu būt priecīgiem nekā bēdīgiem, jo mēs ticam uz Dievu, kurš ir teicis: "Es dzīvoju, un jums būs dzīvot!"
/Mārtiņš Luters/
Kontakti
Dievkalpojumi baznīcā:
svētdienās plkst. 12:00
Rīgas ielā 49/1
(mēnešā trešajā svētdienā ģimeņu dievkalpojums un sadraudzība)

Katra mēneša 2. un 4. svētdienā Dievkalpojuma laikā notiek svētdienas skola (izņemot vasaras periodu)

Mācītājs Guntars Žīgurs. Tel. 26133752;
epasts: guntars.zigurs@gmail.com
Pieņemšana pie mācītāja svētdienās pēc dievkalpojuma, par tikšanos citā laikā lūgums iepriekš zvanīt uz tel.26133752 un vienoties personīgi ar mācītāju.

www.salaspilsbaznica.lv
e-pasts: draudzeskanceleja@gmail.com
Kristīga izvadīšana

Nāve ir dabīgs katra cilvēka šīs zemes dzīves noslēgums. Bībele māca, ka nāve ir grēka nopelns, bet Dieva dāvana ir mūžīgā dzīve Jēzū Kristū. Apustulis Pāvils vēstulē romiešiem raksta: “Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības, bet Dievs savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū.” (Rm 3:23-24)

Jēzus Kristus saka: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam.” (Jņ 11:25)

Kristīga mirušo izvadīšana ir:
* pēdējais pienākums pret mirušo, nododot viņu Dieva rokās;
* mierinājums sērojošajiem ar Evaņģēlija vēsti, stiprinot viņus ar augšāmcelšanās cerību.

Izvadīšanu parasti izdara mācītājs (palīgmācītājs vai evaņģēlists). Izņēmuma gadījumā mirušo var izvadīt katrs iesvētīts draudzes loceklis. Mācītājs izvada tos, kuri bijuši Salaspils draudzē reģistrēti draudzes locekļi vai kāda Salaspils draudzes locekļa tuvinieki. Citus bēru pieteikumus draudzes mācītājs pieņem tikai savu iespēju robežās, dodot priekšroku draudzes vajadzībām.

Ir labi jau laikus aicināt mācītāju pie mirēja, lai palīdzētu viņam sagatavoties aiziešanai mūžībā, izsūdzot grēkus, saņemot Svēto Vakarēdienu un stiprinājumu no Dieva vārda. Mācītājs var sniegt garīgu atbalstu un stiprinājumu arī mirēja tuviniekiem, kā arī dot tiem praktiskus padomus, kā atvieglot mirēja aiziešanu mūžībā un kā sagatavoties mirušā izvadīšanai.

Mirušos draudzes locekļus parasti izvada no kapličas, bet tur, kur kapličas nav, izvadīšana notiek tieši kapos. Īpašos gadījumos tas var notikt dievnamā.

Mūsu tradīcija ir mirušo apglabāšana zemē, tomēr mūsu Baznīca nesaskata ne teoloģiskus, ne bibliskus iebildumus pret mirušā pārpelnošanu. Pelnu urnas apbedāmas kapsētā zemē vai novietojamas sevišķi tam nolūkam sagatavotā vietā kapos vai dievnamā.

Kristīgā izvadīšanā tiek pasludināts Dieva vārds, uzsverot Kristus ciešanas par mūsu grēkiem, Viņa augšāmcelšanos un mūžīgās dzīvības apsolījumu visiem Viņa ticīgajiem: tāpēc, ka Viņš ir miris un augšāmcēlies, arī mēs reiz visi tiksim uzmodināti mūžīgai dzīvei. Izvadīšanā tiek dziedātas garīgas dziesmas, kas atrodamas mūsu Baznīcas Dziesmu grāmatas nodaļā “Nāve un mūžīgā dzīvība”. Lūgšanās mirušais tiek nodots Dieva rokās, tiek aizlūgts arī par sērojošajiem tuviniekiem un draugiem, lai Dievs vairo viņu ticību un mierina viņus ar augšāmcelšanās cerību.

Mirušā pavadītāji tiek aicināti apzināties savu mirstību un mudināti būt nomodā par savu dvēseli, jo neviens nezina savu aiziešanas stundu. “Lai jūsu gurni ir apjozti un sveces spīdošas; esiet nomodā, jo jūs nezināt, kad nama kungs nāk, vai viņš nāk vakarā, vai nakts vidū, vai pirmajos gaiļos, vai rītā, lai viņš nākdams jūs neatrod guļam.” (Lk 12: 35, 37-38).

Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca