Ienākot baznīcā cilvēkam, kurš vēl nav kļuvis par kristieti, rodas jautājums - kāpēc dievkalpojums notiek tā un ne citādi? Kāda nozīme un jēga vārdiem un darbībām, kad jādzied un kad jārunā? Nezinot dievkalpojuma kārtību, cilvēks jūtas samulsis un neveikls, un nereti šādas izjūtas traucē koncentrēties lūgšanai un Dieva klātbūtnei baznīcā un draudzē.

Šis ir mēģinājums īsi skaidrot dievkalpojuma kārtību un uzvedību baznīcā. Tā nekādā ziņā nepretendē uz izsmeļoša avota statusu, tās nolūks ir tikai dot pirmo ieskatu dažos jautājumos, kas saistīti ar liturģisko praksi Salaspils luterāņu draudzē. Ierobežotā apjoma dēļ skaidrojumi ir iespējami īsi.
Dievkalpojuma kārtība notiek pēc C kārtības, ko apstiprinājusi LELB XIX Sinode 1998. gada 27. maijā.
Kāpēc vispār ir vajadzīga noteikta dievkalpojuma kārtība? Uz šo jautājumu atbildi dod apustulis Pāvils 1.vēstulē Korintiešiem 14. nodaļā: “Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs.” (1. Kor. 14: 26 - 40) Dievkalpojuma kārtība nepieciešama arī tāpēc, lai arī ienācējs no ārpuses spētu lūgties kopā ar draudzi. Ja katrā draudzē būtu cita dievkalpojuma kārtība, tad divu draudzu locekļiem, kopā sanākot, būtu ļoti grūti saprasties savā starpā.

Dievkalpojums noris vairākās daļās:

1)ievads;

2)grēksūdzes daļa, kurā draudze izsūdz savus grēkus un Dievs kalpo ar piedošanu;

3)Vārda daļa, kurā tiek lasīti Svētie Raksti un mācītājs tos izskaidro, lai stiprinātu draudzi ticībā;

4)Svētā Vakarēdiena svinēšana, kurā Dievs maizē un vīnā ir reāli klātesošs un savienojas ar tiem, kas to saņem;

5)noslēgums, kurā draudze saņem Dieva svētību.

Protams, šāds dievkalpojuma apraksts ir ļoti shematisks. Tomēr pamatā kopš senbaznīcas laikiem draudzes dievkalpojumos visas šīs daļas dažādās proporcijās ir bijušas. Arī Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievkalpojumos Jūs atradīsiet visas šīs daļas.

Tomēr ne daļas vai to proporcijas ir tās, kas padara dievkalpojumu par īpašu notikumu, bet gan tas, ka Debesu Tēvs caur savu Dēlu Jēzu Kristu nāk pie saviem bērniem – tiem, kuri tic, ka arī par viņu grēkiem Jēzus ir cietis krustā un trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem.